Māra Pelēce | Mūsu dižkoki

 

Mūsu dižkoki – Kuŗš ir tavs mīļākais koks?

Mūsu attieksme ar dabu sākas pazīstamos pagalmos – vai nu pašu dārzā, bērnības atmiņās, jeb meža vai parka pastaigās. Man ieinteresēja šīs attieksmes, novērojot cik dažādi cilvēki izturas pret apkārtējo vidi un īpaši pret kokiem – tos ārstējot ar īpāšām zāļēm pret kukaiņiem vai certot nost. Liekas katram ir kāds koks, ko viņš novērtē. Ar to sākas saruna.

Šis projekts aizsākās 2019. gadā, pirms pandēmijas. Kad pandēmija uzliesmoja, šī lūkošana likās nevietā. Visi mēģinājām izprast kā vispār dzīvot dienu dienā ar jaunām normām. Sarunas atkal aizsākās 2021. gada pavasarī, kad atkal varēja brīvāk kustēties.

Projekts tādējādi arī attīstījās kā īsts sirojums. Vietēji meklēju pieturas punktus, kurus aplūkot un pa ceļam cilvēkus, kuri vēlējās arī runāties par kaut ko vieglāku, bet reizē arī potenciāli šķelošu, ņemot vērā sezonālo sausumu un ugunsgrēkus pāri kontinentiem pēdējās vasarās.

Tagadējā izstāde skatāma oktobra mēnesī Minesotas Universtātes Arboretum, un iecere ir to atkal rādīt. Šobrīd nav plāns visas iesūtītās bildes likt tīmeklī – jo ir tomēr kaut kas īpāšs tās redzēt, lasīt, piedzīvot –visus kopā, telpā.

 

Māra Pelēce

Māra Pelēce ir strādājusi kā dokumentālo filmu režisore 20 gadus un jau pirms tam kā fotogrāfe un māksliniece. Projekts “Mūsu dižkoki” ir krustpunkts filmas mākslai un instalācijām – lūkojot pēc cilvēku stāstiem, ar gala rezultātu fiziskā izstādē. Dokumentālās filmās par trimdas latviešiem – “Valiant”, “Starp Latvijām”, “Satiksimies Gaŗezerā”, īsfilmu ciklu “Trimda Dimd” iecere ir gan iemūžināt vēstures, kā arī celt gaismā tās īpatnības. Mārai īpaši interesē latviskās un citu kultūras raksturības plašākā fonā – pētīt un iztirzāt “mazvalstu” (vai kultūru) trajektorijas starp lielvalstu hegemonijas, un dažādos veidos tās izklāstīt. Māras instalācijās ir bijušas fotogrāfijas; izvietošana telpās tiek attiecīgi piemeklēti materiāli, vai koka, metāla, vai auduma; vai pat auklas un mezglu siešana.